rough
var nepievērst uzmanību virsrakstam, tas vienkārši dziļi sirdī un dvēselē ir viens no maniem mīļākajiem vārdiem angļu valodā (līdz ar gentle, destroy, marvellous, awesome, rubbish un teikumu- “you’ve got as much charm as dead slug”. Un es nezinu kāpēc, man vienkārši patīk kā skan)
vispār es gribēju uzrakstīt sirdi plosošu ierakstu par to cik briesmīga ir cilvēce, bet tad sapratu, ka es neko tādu nemāku rakstīt. Un visi tie, kas raksta savos blogos ”i’m so ugly”, “oohhhgoood, es tik resna”, “paskaties, cik es emsu neglīta.” “paskatiesssss, ciiik faaaaatttt” lielāka daļa (lielāka es saku, ka lielāka, dažiem varbūt tiešām kautkas tur dziļi sirsniņā ir sasāpējies) ir vienkārši parazītiski attention whores (atavinojos, huh), meitenes kuras ir uz anoreksijas robežas, izskatās kā Megana Foksa un grib dzirdēt tikai “neee, tu eis skaista aaa aaa aa” nu fui
vispār šim ierakstam nav pilnīgi nekādas jēgas un es vēlējos pateikt, ka deviņos vakarā nevajag iet pa Čaka ielu svārkos un garajās zeķēs. Man te tā sanāca pastaigāties un tā vien liekas, ka cilvēki padomāja, ka eju strādāt.
un tagad es nevis iešu skatīties fakerus (btw, galvenais iemesls kāpēc man patīk tā filma ir dēļ nosaukuma. Ja man būtu tāds uzvārds laikam aizietu noslīcināties izlietnē), bet iešu un paskatīšos Boratu (kazahstan- ma true love)
un šis bija pirmais un visticamāk pēdējais ieraksts ko es esmu rakstījusi savā blogā
